ziņas

Aprīļa eksports no Ķīnas ASV dolāros salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 8,5%, pārsniedzot gaidīto.

Otrdien, 9. maijā, Galvenā muitas administrācija publicēja datus, kas liecina, ka Ķīnas kopējais importa un eksporta apjoms aprīlī sasniedza 500,63 miljardus ASV dolāru, kas iezīmē 1,1% pieaugumu. Konkrēti, eksports sasniedza 295,42 miljardus ASV dolāru, pieaugot par 8,5%, bet imports sasniedza 205,21 miljardu ASV dolāru, atspoguļojot kritumu par 7,9%. Līdz ar to tirdzniecības pozitīvais saldo palielinājās par 82,3%, sasniedzot 90,21 miljardu ASV dolāru.

Ķīnas juaņās Ķīnas importa un eksporta apjoms aprīlī sasniedza 3,43 triljonus ¥, kas veido 8,9% pieaugumu. Tostarp eksports veidoja ¥2,02 triljonus, pieaugot par 16,8%, bet imports sasniedza ¥1,41 triljonus, samazinoties par 0,8%. Līdz ar to tirdzniecības pozitīvais saldo palielinājās par 96,5%, sasniedzot 618,44 miljardus ¥.

Finanšu analītiķi norāda, ka joprojām pozitīvais eksporta pieaugums gada griezumā aprīlī skaidrojams ar zemo bāzes efektu.

2022. gada aprīlī Šanhajā un citos reģionos tika novērots COVID-19 gadījumu maksimums, kā rezultātā eksporta bāze bija ievērojami zemāka. Šis zemais bāzes efekts galvenokārt veicināja pozitīvo eksporta pieaugumu aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Tomēr eksporta pieauguma temps salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (6.4%) bija ievērojami zemāks par parasto sezonālo svārstību līmeni, liecinot par salīdzinoši vāju faktisko eksporta tempu mēnesī, kas atbilst globālajai tirdzniecības palēnināšanās tendencei.

Analizējot galvenās izejvielas, automobiļu un kuģu eksportam bija nozīmīga loma ārējās tirdzniecības rādītāju veicināšanā aprīlī. Pamatojoties uz aprēķiniem Ķīnas juaņās, automašīnu (ieskaitot šasijas) eksporta vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 195,7%, bet kuģu eksports pieauga par 79,2%.

Runājot par tirdzniecības partneriem, to valstu un reģionu skaits, kurās laika periodā no janvāra līdz aprīlim bija vērojams kumulatīvais tirdzniecības vērtības pieauguma kritums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies līdz pieciem, krituma tempam samazinoties.

Eksports uz ASEAN un Eiropas Savienību uzrāda pieaugumu, bet eksports uz ASV un Japānu samazinās.

Saskaņā ar muitas datiem aprīlī starp trim lielākajiem eksporta tirgiem Ķīnas eksports uz ASEAN ASV dolāros salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 4,5%, eksports uz Eiropas Savienību pieauga par 3,9%, bet eksports uz ASV samazinājās par 6,5%.

Gada pirmajos četros mēnešos ASEAN joprojām ir Ķīnas lielākais tirdzniecības partneris, divpusējā tirdzniecība sasniedzot 2,09 triljonus ¥, kas veido 13,9% pieaugumu un veido 15,7% no Ķīnas kopējās ārējās tirdzniecības vērtības. Konkrēti, eksports uz ASEAN sasniedza ¥1,27 triljonus, pieaugot par 24,1%, savukārt imports no ASEAN sasniedza 820,03 miljardus ¥, pieaugot par 1,1%. Līdz ar to tirdzniecības pārpalikums ar ASEAN palielinājās par 111,4%, sasniedzot 451,55 miljardus ¥.

Eiropas Savienība ir Ķīnas otrais lielākais tirdzniecības partneris, divpusējā tirdzniecība sasniedzot 1,8 triljonus ¥, pieaugot par 4,2% un veidojot 13,5%. Konkrēti, eksports uz Eiropas Savienību sasniedza ¥1,17 triljonus, pieaugot par 3,2%, savukārt imports no Eiropas Savienības sasniedza ¥631,35 miljardus, pieaugot par 5,9%. Līdz ar to tirdzniecības pārpalikums ar Eiropas Savienību palielinājās par 0,3%, sasniedzot 541,46 miljardus ¥.

"ASEAN joprojām ir Ķīnas lielākais tirdzniecības partneris, un paplašināšanās ASEAN un citos jaunattīstības tirgos nodrošina lielāku noturību Ķīnas eksportam." Analītiķi uzskata, ka Ķīnas un Eiropas ekonomikas un tirdzniecības attiecības uzrāda pozitīvu tendenci, padarot ASEAN tirdzniecības attiecības par stabilu atbalstu ārējai tirdzniecībai, kas liecina par potenciālu izaugsmi nākotnē.

Proti, Ķīnas eksports uz Krieviju aprīlī piedzīvoja ievērojamu pieaugumu par 153.1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kas iezīmēja divus mēnešus pēc kārtas ar trīsciparu pieaugumu. Analītiķi norāda, ka tas galvenokārt ir saistīts ar Krievijas importu no Eiropas un citiem reģioniem uz Ķīnu uz pastiprināto starptautisko sankciju fona.

Tomēr analītiķi brīdina, ka, lai gan Ķīnas ārējā tirdzniecība pēdējā laikā ir uzrādījusi negaidītu pieaugumu, tas, iespējams, ir saistīts ar nepabeigto pasūtījumu sagremošanu no pagājušā gada ceturtā ceturkšņa. Ņemot vērā neseno ievērojamo eksporta kritumu no kaimiņvalstīm, piemēram, Dienvidkorejas un Vjetnamas, kopējā globālā ārējā pieprasījuma situācija joprojām ir sarežģīta, norādot, ka Ķīnas ārējā tirdzniecība joprojām saskaras ar nopietniem izaicinājumiem.

Automobiļu un kuģu eksporta pieaugums

No galvenajām eksporta precēm ASV dolāru izteiksmē automobiļu (ieskaitot šasijas) eksporta vērtība aprīlī pieauga par 195,7%, bet kuģu eksports pieauga par 79,2%. Turklāt par 36,8% pieauga maciņu, somu un tamlīdzīgu taru eksports.

Tirgū ir plaši konstatēts, ka automobiļu eksports aprīlī saglabāja strauju pieauguma tempu. Dati liecina, ka no janvāra līdz aprīlim automobiļu (ieskaitot šasijas) eksporta vērtība gada griezumā pieauga par 120,3%. Pēc institūciju aprēķiniem, automašīnu (ieskaitot šasijas) eksporta vērtība aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 195,7%.

Pašlaik nozare joprojām ir optimistiska par Ķīnas automobiļu eksporta perspektīvām. Ķīnas Automobiļu ražotāju asociācija prognozē, ka šogad iekšzemes automobiļu eksports sasniegs 4 miljonus transportlīdzekļu. Turklāt daži analītiķi uzskata, ka Ķīna šogad, visticamāk, pārspēs Japānu un kļūs par pasaulē lielāko automobiļu eksportētāju.

Nacionālās pasažieru transportlīdzekļu tirgus informācijas kopīgās konferences ģenerālsekretārs Cui Dongshu paziņoja, ka Ķīnas automobiļu eksporta tirgus pēdējo divu gadu laikā ir demonstrējis spēcīgu izaugsmi. Eksporta pieaugumu galvenokārt veicina jaunu energoautomobiļu eksporta kāpums, kam ir bijis ievērojams gan eksporta apjoma, gan vidējās cenas pieaugums.

“Pamatojoties uz Ķīnas automobiļu eksporta uz aizjūras tirgiem izsekošanu 2023. gadā, eksports uz lielākajām valstīm ir uzrādījis spēcīgu izaugsmi. Lai gan eksports uz dienvidu puslodi ir samazinājies, eksports uz attīstītajām valstīm ir uzrādījis augstas kvalitātes pieaugumu, kas liecina par kopumā pozitīviem automobiļu eksporta rādītājiem.

Amerikas Savienotās Valstis ir Ķīnas trešais lielākais tirdzniecības partneris, divpusējā tirdzniecība sasniedz 1,5 triljonus ¥, samazinoties par 4,2% un veidojot 11,2%. Konkrēti, eksports uz ASV sasniedza ¥1,09 triljonus, samazinoties par 7,5%, bet imports no ASV sasniedza 410,06 miljardus ¥, pieaugot par 5,8%. Līdz ar to tirdzniecības pārpalikums ar ASV samazinājās par 14,1%, sasniedzot 676,89 miljardus ¥. ASV dolāru izteiksmē Ķīnas eksports uz ASV aprīlī samazinājās par 6,5%, bet imports no ASV samazinājās par 3,1%.

Japāna ir Ķīnas ceturtā lielākā tirdzniecības partnere, un divpusējā tirdzniecība sasniedz 731,66 miljardus ¥, samazinoties par 2,6% un veidojot 5,5%. Konkrēti, eksports uz Japānu sasniedza 375,24 miljardus ¥, pieaugot par 8,7%, savukārt imports no Japānas sasniedza 356,42 miljardus ¥, samazinoties par 12,1%. Līdz ar to tirdzniecības pārpalikums ar Japānu sasniedza ¥ 18,82 miljardus, salīdzinot ar tirdzniecības deficītu ¥ 60,44 miljardu apmērā tajā pašā periodā pagājušajā gadā.

Tajā pašā laika posmā Ķīnas kopējais importa un eksporta apjoms ar Belt and Road Initiative (BRI) valstīm sasniedza 4,61 triljonus ¥, pieaugot par 16%. Tostarp eksports sasniedza ¥ 2,76 triljonus, pieaugot par 26%, bet imports sasniedza ¥ 1,85 triljonus, pieaugot par 3,8%. Konkrēti, tirdzniecība ar Vidusāzijas valstīm, piemēram, Kazahstānu, un Rietumāzijas un Ziemeļāfrikas valstīm, piemēram, Saūda Arābiju, pieauga attiecīgi par 37,4% un 9,6%.

Cui Dongshu arī paskaidroja, ka pašlaik Eiropā ir ievērojams pieprasījums pēc jauniem enerģijas transportlīdzekļiem, nodrošinot Ķīnai lieliskas eksporta iespējas. Tomēr jāatzīmē, ka Ķīnas vietējo jauno enerģijas zīmolu eksporta tirgus ir pakļauts ievērojamām svārstībām.

Tikmēr litija bateriju un saules paneļu eksports aprīlī turpināja strauji pieaugt, atspoguļojot Ķīnas apstrādes rūpniecības pārveides un modernizācijas veicinošo ietekmi uz eksportu.