ziņas

Apvienotās Karalistes ekonomiku smagi ietekmē augstā inflācija un Brexit sekas. Pēdējos mēnešos cenas ir kāpušas debesīs, kā rezultātā daudzi cilvēki izvairījās tērēt vairāk par precēm, kā rezultātā ir pieaudzis lielveikalu zādzību skaits. Daži lielveikali pat ir ķērušies pie sviesta aizslēgšanas, lai novērstu zādzību.

Kāds britu interneta lietotājs nesen Londonas lielveikalā atklāja aizslēgtu sviestu, izraisot diskusijas tiešsaistē. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, ko Apvienotās Karalistes pārtikas nozare publicēja 28. martā, pārtikas inflācija valstī martā pieauga līdz rekordaugstam līmenim – 17,5%, un olas, piens un siers ir vieni no visstraujāk augošajiem produktiem. Augsts inflācijas līmenis rada papildu sāpes patērētājiem, kas cīnās ar dzīves dārdzības krīzi.

Pēc Brexit Apvienotajā Karalistē ir vērojams darbaspēka trūkums, un valsti pamet 460 000 ES darbinieku. 2020. gada janvārī Apvienotā Karaliste oficiāli izstājās no ES, ieviešot jaunu, uz punktiem balstītu imigrācijas sistēmu, lai samazinātu ES imigrāciju, kā solīja Brexit atbalstītāji. Tomēr, lai gan jaunajai sistēmai ir izdevies samazināt ES imigrāciju, tā ir arī ievedusi uzņēmumus darbaspēka krīzē, radot lielāku nenoteiktību jau tā gausajai Apvienotās Karalistes ekonomikai.

Kā daļu no Brexit kampaņas galvenā solījuma Apvienotā Karaliste reformēja savu imigrācijas sistēmu, lai ierobežotu ES darbinieku pieplūdumu. Jaunā uz punktiem balstītā sistēma, kas ieviesta 2021. gada janvārī, izturas vienlīdzīgi pret ES un trešo valstu pilsoņiem. Pretendentiem tiek piešķirti punkti, pamatojoties uz viņu prasmēm, kvalifikāciju, algu līmeni, valodu zināšanām un darba iespējām, un tikai tiem, kuriem ir pietiekami daudz punktu, tiek piešķirta atļauja strādāt Apvienotajā Karalistē.

Augsti kvalificētas personas, piemēram, zinātnieki, inženieri un zinātnieki, ir kļuvuši par galveno Apvienotās Karalistes imigrācijas mērķi. Taču kopš jaunās punktu sistēmas ieviešanas Apvienotajā Karalistē ir jūtams liels darbaspēka trūkums. Apvienotās Karalistes parlamenta ziņojums liecina, ka 2022. gada novembrī 13,3% aptaujāto uzņēmumu saskārās ar darbaspēka trūkumu, visvairāk izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā bija 35,5%, bet būvniecības nozarē - 20,7%.

Eiropas reformu centra janvārī publicētais pētījums atklāja, ka kopš jaunās, uz punktiem balstītās imigrācijas sistēmas stāšanās spēkā 2021. gadā, ES strādnieku skaits Apvienotajā Karalistē līdz 2022. gada jūnijam ir samazinājies par 460 000. Lai gan 130 000 trešo valstu strādnieku ir daļēji. aizpildīja plaisu, Apvienotās Karalistes darba tirgus joprojām saskaras ar nopietnu 330 000 darbinieku trūkumu sešās galvenajās nozarēs.

Pagājušajā gadā vairāk nekā 22 000 Apvienotās Karalistes uzņēmumu bankrotēja, kas ir par 57% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Laikraksts Financial Times ziņoja, ka inflācija un procentu likmju pieaugums bija viens no faktoriem, kas veicināja bankrotu pieaugumu. Apvienotās Karalistes būvniecības, mazumtirdzniecības un viesmīlības nozares vissmagāk skāra ekonomikas lejupslīde un patērētāju uzticības samazināšanās.

Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datiem Apvienotajai Karalistei 2023. gadā ir jākļūst par vienu no vissliktāk veiktajām lielākajām ekonomikām. Apvienotās Karalistes Nacionālā statistikas biroja provizoriskie dati liecina, ka valsts IKP 2022. gada 4. ceturksnī stagnēja ar gada pieaugumu. par 4%. Ekonomists Samuels Tombs no Pantheon Macroeconomics sacīja, ka starp G7 valstīm Apvienotā Karaliste ir vienīgā ekonomika, kas nav pilnībā atguvusies līdz pirmspandēmijas līmenim, faktiski nonākot recesijā.

Deloitte analītiķi uzskata, ka Apvienotās Karalistes ekonomika jau kādu laiku ir stagnējusi, un paredzams, ka IKP saruks 2023. gadā. SVF jaunākajā Pasaules ekonomikas perspektīvas ziņojumā, kas publicēts 11. aprīlī, prognozēts, ka Apvienotās Karalistes ekonomika 2023. gadā saruks par 0,3%, padarot to viena no visnabadzīgākajām lielākajām ekonomikām pasaulē. Ziņojumā arī norādīts, ka Apvienotajai Karalistei būs sliktākie ekonomiskie rādītāji starp G7 un viens no sliktākajiem G20.

Ziņojumā prognozēts, ka 2023. gadā pasaules ekonomika pieaugs par 2,8%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekš prognozēts. Paredzams, ka attīstības valstu un jaunattīstības valstu izaugsme šogad būs 3,9% un 2024. gadā – 4,2%, savukārt attīstītajās ekonomikās 2023. gadā izaugsme būs 1,3%, bet 2024. gadā – 1,4%.

Cīņas, ar kurām saskārās Apvienotās Karalistes ekonomika pēc Brexit un augsta inflācijas līmeņa apstākļos, liecina par izaicinājumiem vienatnē iziet ārpus Eiropas Savienības. Valstij cīnoties ar darbaspēka trūkumu, pieaugošo bankrotu skaitu un lēno ekonomikas izaugsmi, kļūst arvien skaidrāks, ka Apvienotās Karalistes redzējums pēc Brexit sastopas ar ievērojamiem šķēršļiem. Tā kā SVF prognozē, ka Apvienotā Karaliste tuvākajā nākotnē kļūs par vienu no sliktākajām lielākajām ekonomikām, valstij ir jārisina šīs neatliekamās problēmas, lai atgūtu savu konkurētspēju un atdzīvinātu savu ekonomiku.